Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 80-os un 90-os gados,

esam

nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām

mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas

košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu

pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās

ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas

pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.

Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem

un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,

atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās

ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,

atgriežoties mājās tad, kad

iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu

neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo t ... Читать дальше »